Pamatojums Īstenot deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību saistībā ar valsts sniegto pakalpojumu procedūras vienkāršošanu samazinot administratīvo slogu un pakalpojuma izmaksas vienlaikus paaugstinot pakalpojumu pieejamību un kvalitāti 25 ID: 404747
Download Presentation The PPT/PDF document "Zemkopības ministrijas izstrādātie gr..." is the property of its rightful owner. Permission is granted to download and print the materials on this web site for personal, non-commercial use only, and to display it on your personal computer provided you do not modify the materials and that you retain all copyright notices contained in the materials. By downloading content from our website, you accept the terms of this agreement.
Slide1
Zemkopības ministrijas izstrādātie grozījumi Meža likumāSlide2
Pamatojums
Īstenot deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību saistībā ar :
valsts sniegto pakalpojumu procedūras vienkāršošanu, samazinot administratīvo slogu un pakalpojuma izmaksas, vienlaikus paaugstinot pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. (2.5.apakšpunkts)
meža apsaimniekošanu, veicinot tādu ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, kas palielina oglekļa dioksīda piesaisti Latvijas saistību izpildei klimata pārmaiņu samazināšanai. (16.16.apakšpunkts)Slide3
Veiktie pasākumi un vispārīgie secinājumi
2009.gadā piecās darba grupās uzsāka saņemto priekšlikumu par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai samazinātu administratīvo slogu, izvērtēšanu.
2010. gadā darbs pie likumprojekta izstrādes turpinājās paplašinātās darba grupās, iesaistot vides un dabas aizsardzības interešu grupu (nodibinājums „Pasaules Dabas fonds”, nodibinājums „Latvijas Dabas fonds”, Latvijas Botāniķu biedrība, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Entomoloģijas biedrība), pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus.
Izvērtēšanas gaitā tika konstatēts, ka likumā noteiktā procedūra un administratīvais slogs rada papildu izmaksas un laika patēriņu gan pakalpojuma saņēmējam (meža īpašnieki), gan pakalpojuma sniedzējam (Valsts meža dienests) un ne vienmēr ir pamatots un samērīgs. Slide4
Veiktie pasākumi un vispārīgie secinājumi
4. Likuma normas dažviet ir pretrunīgas, kas negatīvi ietekmē iespēju nodrošināt meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu
5. 2010. gada 18. oktobrī likumprojekts “Grozījumi Meža likumā” tika skatīts un atbalstīts Ministru kabineta komitejas sēdē.
6. 2011. gada 12. aprīlī likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” , vienotā paketē ar likumprojektiem ”Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, “”Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” un “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” atbalstīja Ministru kabineta sēdē.
Slide5
Galvenās grozījumu jomas
Meža likuma objekts
Apliecinājumu izsniegšana
Koku ciršana
Meža atjaunošana
Meža zemes transformācija
Meža inventarizācija
Dabas aizsardzība
Sociālā funkcija
Virkne tehnisku grozījumuSlide6
Meža likuma objekts
Pamata problēma:
Mežs
de
jure
netabilst
mežam
de
facto
, līdz ar to zeme netiek apsaimniekota atbilstoši stāvoklim dabā.
Ar likumprojektu precizēts likuma objekts
zeme, kas reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā kā mežs;
cita zemes lietošanas kategorijas zeme 0,5 hektāru un lielākā platībā, uz kuras ir izveidojusies mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz pieci metri un mežaudzes šķērslaukums ir vienāds vai lielāks par mežaudzes minimālo šķērslaukumu.
Kā arī noteikti izņēmumi – uz ko neattiecas Meža likums, bet kur var augt kokiSlide7
Apliecinājumu izsniegšana
Galvenā problēma:
Meža likumā noteikto apliecinājumu
(administratīvais akts)
izsniegšana dublējas ar citos normatīvajos aktos noteikto atļauju
(administratīvais akts
) izsniegšanu
17.06.2010. “Grozījums Meža likumā’’ nosaka, ka:
apliecinājums nav nepieciešams meliorācijas sistēmu vai citu būvju celšanai vai rekonstrukcijai, ja tā ietekmē mežu un minerālmēslu un pesticīdu lietošanai;
apliecinājuma derīguma termiņu, bet ne ilgāku par trim gadiem nosaka Ministru kabinets.
Priekšlikums atteikties
no apliecinājuma arī uzņēmumu (mežsaimniecības) ceļu būvei Slide8
Meža īpašnieka pienākumu īstenošana apgrūtināta ar papildus birokrātisko procedūru
Likumprojekts precizē gadījumus, kad koku ciršanai nav nepieciešams apliecinājums:
apliecinājums nav nepieciešams tādu koku ciršanai, kuru
celma caurmērs ir mazāks par 12
centimetriem,
kopšanas cirtē jaunaudzēs
,
sauso un vēja gāzto koku ciršanai
, ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par kritisko šķērslaukumuSlide9
Koku ciršana
Precizētas ciršu veidu definīcijas.
Doti jaunu ciršu veidu skaidrojumi:
ainavu cirte;
atmežošanas cirte.
Precizēta slimību inficētu, kaitēkļu invadētu vai citu iemeslu dēļ bojātu koku ciršanas kārtība:
nodalīta sanitārā cirte no kopšanas cirtes, pamatojoties uz cirtes izpildes mērķi;
galvenās cirte definēta, pamatojoties uz mežaudzes galvenās cirtes vecumu un caurmēru.
Iestrādāts priekšlikums samazināt galvenās cirtes vecumu apšu mežaudzēm no 41 gada uz 31 gadu.Slide10
Koku ciršana (2)
Saistībā ar cirsmu plānošanu un atjaunošanu:
Ministru kabinetam tiek deleģēta kailcirtes cirsmu piesliešanās nosacījumu noteikšana.
Likumprojektā noteikts, ka kailcirte ir aizliegta, ja vienā apsaimniekošanas objektā esošajos mežos kailcirtei piegulošajās teritorijās mežaudze 1,0 hektāra un lielākā platībā nav atzīta par atjaunotu un
nav sasniegusi normatīvajos aktos noteikto vecumu
. Kailcirte ir atļauta, ja šajā punktā minētās piegulošās mežaudzes un kailcirtes platība kopā nepārsniedz attiecīgi normatīvajos aktos noteikto maksimālo kailcirtes platību.
Ministru kabinetam deleģēts noteikt plānotajai kailcirtei piegulošās 1,0 hektāra un lielākas atjaunotās mežaudzes vecumu, kad atļauts cirst plānoto kailcirti. Slide11
Meža atjaunošana
Likumā noteiktie meža atjaunošanas un saistošajos normatīvajos aktos noteiktie atjaunotās mežaudzes kopšanas kritēriji nav efektīvi
Likumprojektā ir precizēti meža atjaunošanas nosacījumi
Lai varētu nodrošināt produktīvu mežaudžu izveidošanu likumprojekts paredz deleģēt MK noteikt
atjaunotās un ieaudzētās jaunaudzes kopšanas termiņu,
kā arī
kārtību, kādā atjaunoto vai ieaudzēto jaunaudzi atzīst par koptuSlide12
Meža zemes transformācija
Saskaņā ar Meža likuma 41.pantu meža zemes transformācijai citos zemes lietojuma veidos nepieciešama ikreizēja Valsts meža dienesta atļauja.
Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumu Nr.806 "Meža zemes transformācijas noteikumi" normām meža zemi var transformēt, ja tas nepieciešams būvju būvniecībai (ēkas, karjeri, infrastruktūras objekti, ūdenskrātuves, kapsētas, meža stādāmā materiāla kokaudzētavas, sporta un kultūras objekti, teritorijas labiekārtošana), derīgo izrakteņu ieguvei, lauksaimniecībā izmantojamo zemju ierīkošanai un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai.
Slide13
Meža zemes transformācija (2)
Valsts meža dienests, pieņemot lēmumu par transformācijas atļaujas (administratīvā akta) izsniegšanu, saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, pamatojas uz attiecīgās vietējās pašvaldības atzinumu par darbības atbilstību teritorijas plānojumam, savukārt šī atzinuma tiesiskuma izvērtēšana nav Valsts meža dienesta kompetencē.
Ar likumprojektu tiek būtiski samazināts administratīvais slogs un birokrātisko procedūru apjoms, atsakoties no meža zemes transformācijas atļaujas izsniegšanas un ieviešot jaunu, mazāk birokrātisku un loģisku sistēmu meža kā zemes lietojuma veida maiņai.
Slide14
Meža zemes transformācija (3)
Likumprojekts ievieš jaunu starptautiski atzītu terminu – atmežošana.
Atmežošana ir personas darbības dēļ izraisīta meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā
Platību atmežo, ja tas nepieciešams būvju būvniecībai, derīgo izrakteņu ieguvei, lauksaimniecībā izmantojamo zemju ierīkošanai un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai un ja personai ir izdots kompetentas institūcijas administratīvais akts, kas tai piešķir tiesības veikt minētās darbības
Persona ir kompensējusi valstij ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumusSlide15
Meža zemes transformācija (4)
I
eņēmumus paredzē
ts
izmantot mežsaimniecības atbalsta programmas finansēšanai. Tādā veidā tiek nodibināta atgriezeniskā saikne starp atmežošanu un jaunu meža resursu radīšanu, lai veicinātu oglekļa dioksīda piesaistes palielināšanu, piemērošanos klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Kompensācijas nosacījumi netiek
s
piemēroti meža infrastruktūras objektu būvniecībai un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai.Slide16
Meža inventarizācija
Problēma:
Sabiedrībai ir noteikts nepamatoti liels administratīvais slogs un birokrātiskās procedūras apjoms, likumā, nosakot meža īpašniekiem kā obligātu prasību par saviem līdzekļiem veikt atkārtotu meža inventarizāciju (
reizi 10 gados
)Slide17
Meža inventarizācija (2)
Likumprojektā paredzēts:
atteikties no obligātas atkārtotas meža inventarizācijas ik pēc 10 gadiem, tā būtiski samazinot finansiālo un administratīvo slogu;
saglabāt prasību veikt pirmreizēju meža inventarizāciju, kā arī Ministru kabineta noteiktos gadījumos veikt atkārtotu meža inventarizāciju;
Ministru kabinetam deleģēt meža inventarizācijas satura un kārtības, meža inventarizācijas datu aktualizēšanas kārtības noteikšanu, kā arī gadījumus, kad veicama atkārtota meža inventarizācijaSlide18
Dabas aizsardzība
Likumprojektā paredzēts novērst dabas aizsardzības jomā regulēto pasākumu dublēšanos ar citiem likumiem (
Aizsargjoslu likumu, Sugu un biotopu aizsardzības likumu un likumu „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”
)
Likumprojekts nosaka, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai
mežos papildus
īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem un aizsargjoslām ir nosakāmi un
saglabājami bioloģiski nozīmīgi meža struktūras elementiSlide19
Sociālā funkcija
Lai efektīvāk varētu īstenot Meža politikā noteikto meža sociālo funkciju, likumprojekts paredz papildus parkiem noteikt jaunu meža teritoriju –
mežaparks
Mežaparka izveidošanas mērķis ir nodrošināt sabiedrības ikdienas atpūtai, sportam un izklaidei piemērotus apstākļus mežā, un to apsaimnieko tādā apjomā, lai saglabātu meža ekosistēmu un nepasliktinātu teritorijas estētisko, ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību.
Parku un
mežaparku
izveido vietējā pašvaldība pēc vienošanās ar zemes īpašnieku, izdodot saistošos noteikumus par konkrēta parka un
mežaparka
izveidošanu, apsaimniekošanu un aizsardzībuSlide20
Paldies par uzmanību