EK pētījums Mazi bērni (0-8) un digitālās tehnoloģijas - PowerPoint Presentation

Slide1

EK pētījums Mazi bērni (0-8) un digitālās tehnoloģijasLU prof. Zanda Rubene

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijaskonference „Viens bērns divās pasaulēs” 03.03.2017.

Pētījuma kontekstsLatvijā ir

viens no ātrākajiem datu pārraides ātrumiem pasaulē, salīdzinot individuālo interneta lietotāju mērījumu rezultātus.Labklājības sabiedrībā tehnoloģiju lietotājs vēl 21. gs. pirmajā dekādē bija vidēji 6–13 gadus vecs, bet otrajā dekādē jau ir runa par 3–4 gadīgu bērnu digitālo pratību

(Bleckmann, 2012; Hüther & Schorb 2005; Spanhel 2006; Holloway, Green, Livingstone 2013).Ikviens cilvēks informācijas sabiedrībā,

arī bērns, atrodas pastāvīgā nesakārtotā informatīvajā plūsmā. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ienākšana bērnu un jauniešu ikdienā, rada situāciju, ko pētnieki uzskata par unikālu –

bērnu pieredze pieaugušajiem bieži ir nesaprotama

.

Pētījuma kontekstsSociālo zinātņu pētījumos plaši tiek runāts par plaisu starp paaudzēm

– tās pamatā ir dažādas paaudzes pārstāvošu sabiedrības locekļu atšķirīgās prasmes sociālo paradumu konstruēšanā, kā arī viņu atšķirīgās iespējas piekļūt tehnoloģijām (Bleckmann 2012; Rifkins 2004). Minētā digitalizācijas radītā sociālā plaisa pēdējos gados palielinās tieši starp pieaugušo un bērnu pirmsskolas un sākumskolas vecumā. Latvijā mobilās ierīces izmanto teju katrs otrais bērns vecumā līdz diviem gadiem (47%), un katrs trešais bērns šajā vecuma grupā skatās mobilās ierīces vismaz reizi dienā. Savukārt, vecumā no trīs līdz sešiem gadiem mobilās ierīces lieto 89% bērnu (Dardedze, 2016).

Pētījumu jomas aktualitāte Eiropas SavienībāLU PZI pētnieki ir iesaistījušies starptautiskos zinātniskās sadarbības tīklā

COST Action, kas veicina Latvijas zinātnes integrēšanos Eiropas kopējā pētniecības telpā, atbalstot galvenokārt pirms-konkurences pētniecību kā arī pētījumus, kas risina aktuālas sabiedrības problēmas.2015 - 2019 COST Action IS1410. The digital literacy and multimodal practices of young children (DigiLitEY

). (Mazu bērnu digitālā pratība un multimodālās prakses), Latviju pārstāv LU pētnieces Zanda Rubene, Daiga Kalniņa, Baiba Āriņa.

Pētījumu jomas aktualitāte Eiropas Savienībā2015. gadā tika uzsākts EK

pētniecības institūta „Joint Research Centre” pētījums “Bērni (0-8) un digitālās tehnoloģijas: kvalitatīvs interpretatīvais pētījums”, LU PZI (L. Daniela, Z. Rubene, D. Kalniņa, R. Strods, B. Āriņa, N. Jansone –Ratinika, I. Dinka u.c.);Pētījumā ir iesaistītas

206 ģimenes no 18 valstīm.Pētījumu Latvijā atbalsta

Drošāka interneta centrs, Microsoft Latvija, Britu padome Latvijā.

Pētījuma metodoloģija un norisePētījumā ir iesaistītas 206 ģimenes no 18 valstīm

.Pētījumā piedalās 10 ģimenes no Latvijas: 6 gadus veci bērni, viņu vecāki, brāļi un māsas.Dažādu ģimeņu tipi; dažādi ienākumu līmeņi ģimenēs.Izpēte notiek vairākos posmos; šobrīd apkopoti pirmie secinājumi.Plānots turpināt izpēti pētījumā iesaistītajās ģimenēs pēc gada, lai novērotu dinamiku.

Pētījuma jautājumiKā mazi bērni (līdz 8 gadu vecumam) darbojas ar digitālajām tehnoloģijām?

Kā tiešsaistes tehnoloģijas uztver citi ģimenes locekļi?Ko digitālās tehnoloģijas (viedtālruņi, planšetes, datori, video spēles, programmas u.c.) nozīmē bērnu un viņu vecāku dzīvē (katram atsevišķi un ģimenē kopumā)?Kā vecāki pārvalda/vada bērnu tehnoloģiju izmantošanu (mājās un ārpus tās)? Vai vecāku stratēģijas ir konstruktīvas un mērķtiecīgas vai ierobežojošas?

Izpētes kritēriji

Kritēriji

Individuālais konteksts

Ģimenes kontekstsTehnoloģiju i

zmantošana

Individuālā izmantošana:

Bērni/vecāki

Ģimene: izmantošana/dinamika/prakses

Tehnoloģiju uztvere/attieksme pret tehnoloģiju izmantošanu

Informētība par riskiem un iespējām:

Bērni/vecāki

Vecāku

mediācijas stratēģijas:

p

asīva / aktīva

ierobežojoša / atļaujoša

netieša/ skaidra

bremzējoša starpniecība

Pirmie rezultātiVisi pētījumā iesaistītie bērni izmanto dažādas

digitālās tehnoloģijas. Visi bērni izmanto interaktīvo televīziju. Lai gan ne visiem bērniem mājās ir planšete un viedtālrunis, taču tos visi ir izmantojuši atbilstoši savām interesēm (piemēram,

spēlējuši spēles un skatījušies multiplikācijas filmas

).Sešgadnieki Latvijā prot: spēlēt datorspēles, izveidot virtuālo objektus tiešsaistē, rediģēt fotoattēlus, lejupielādēt bezmaksas

programmas,

skatīties video klipus

internetā, darboties sociālajos tīklos.

Pētījumā iesaistītie

bērni izmanto tehnoloģijas 2-5 stundas dienā, brīvdienās ilgāk; lielākā daļa vēlētos izmantot tehnoloģijas ilgāk nekā atļauts.

Pirmie rezultātiRaksturojot ģimenes kontekstu, jāatzīst, ka visās ģimenēs ir plašs tehnoloģiju klāsts, kas ir visai tipiski Latvijas situācijai, kurā ir populāras patērētāju sabiedrības vērtības. Tādejādi arī piekļuves iespējas tehnoloģijām ir plašas. Intervētās mātes izmanto sociālo tīklu iespējas biežāk nekā tēvi.

Tehnoloģijas ir iegādātas, jo tas ir mūsdienīgi un tās ir iespējams iegādāties. Taču nav pietiekami pārdomāts, ko katrs ģimenes loceklis ar tām darīs, kā tās izmantot bērnu attīstībā.Ģimenēs ar vairākiem bērniem piekļuve tehnoloģijām ir ierobežotāka, jo ar ierīcēm savstarpēji jādalās. Ierīces tiek izmantotas galvenokārt izklaides nolūkos.

Pirmie rezultātiVecāki pārsvarā vēlas ierobežot bērnu laiku pie tehnoloģijām, bet viņi to dara intuitīvi, nevis balstoties uz konkrētu argumantāciju vai instrukcijām. Vecāki ir norūpējušies par tehnoloģiju ietekmi uz bērnu redzi, taču faktiski bērnu laiku un darbošanos ar tehnoloģijām neierobežo.

Vecāki apzinās, ka tehnoloģiju efektīvai izmantošanai bērnu dzīvē būs liela nozīme, bet trūkst medijpedagoģiskās kompetences.Tehnoloģiju izmantošanai rakstūrīgs «pātagas un klinģera princips».Neviens no intervētajiem bērniem nebija informēts par iespējamajiem riskiem, kas saistīti ar tehnoloģiju lietošanu. Vienīgi uzmanās, lai tās nesabojātu, jo tās ir dārgas, kā arī ilgstoša lietošana var ietekmēt redzi.

Pirmie rezultātiArī vecāki bieži neapzinās iespējamos riskus, kas saistīti ar tehnoloģiju izmantošanu. Tiek pieminēts īssavienojums, ugunsgrēks vai vīruss, kas var bojāt pašu ierīci. Taču par riskiem bērniem informācijas un izpratnes trūkst. Tas būtu jāuzskata par signālu vecāku pedagoģiskās kompetences pilnveidei.

Piecās ģimenēs vecāku audzināšanas stils uzskatāms par autoritatīvu – vecāku prasības saskaņotas ar bērnu vajadzībām. Četrās ģimenēs dominā vecāku prasības, vienā ģimenē prasības ir nepietiekamas, tur dominē bērnu vajadzības/ vēlmes.Noteikumi nav stingri reglamentēti, vecāki rīkojas intuitīvi, ja darīšana ir ar bērnu tehnoloģiju lietošanas paradumiem.

SecinājumiVecāki bieži koncentrējas uz ierīču nevis bērnu drošību.

Vecāki uzskata, ka 6-7 gadu vecumā bērni ir pārāk mazi, lai runātu ar viņiem par iespējamajiem riskiem.Vecākiem nav skaidrs, cik ilgi bērniem viņu vecumā būtu jāpavada pie tehnoloģijām.Trūkst vecāki starpniecības tehnoloģiju lietošanā, tehnoloģijas izmanto «kā aukli».Paši bērni tomēr par nozīmīgākām darbībām (nekā tehnoloģiju lietošana) uzskata zīmēšanu, galda spēļu spēlēšanu kopā ar vecākiem, braukšanu ar velosipēdu, rotaļas svaigā gaisā.

SecinājumiNepieciešams mērķtiecīgi pilnveidot vecāku pedagoģisko kompetenci, ja runa ir par bērnu digitālo ierīču lietošanas paradumiem.Izveidot reālas, pētījumos balstītas

vadlīnijas (atbilstoši bērnu vecuma grupām: 0-2, 3-4, 5-8) vecākiem par jaunākā vecuma bērnu darbošanos interneta vidē, lai maksimizētu bērnu ieguvumus un minimalizētu iespējamos riskus. Stiprināt vecāku pedagoģiskās kompetences pilnveidi

ar informālās un neformālās izglītības līdzekļiem.