Ventspils pilsētu un Ventspils novadu Alsungas novadu Kuldīgas pilsētu un daļu no Kuldīgas novada Ēdoles Gudenieku Īvandes Kurmāles Padures Pelču Rumbas Snēpeles un Turlavas pagastus ID: 393333
Download Presentation The PPT/PDF document "Reģions ietver:" is the property of its rightful owner. Permission is granted to download and print the materials on this web site for personal, non-commercial use only, and to display it on your personal computer provided you do not modify the materials and that you retain all copyright notices contained in the materials. By downloading content from our website, you accept the terms of this agreement.
Slide1
Reģions ietver:
Ventspils pilsētu un Ventspils novadu, Alsungas novadu, Kuldīgas pilsētu un daļu no Kuldīgas novada – Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kurmāles, Padures, Pelču, Rumbas, Snēpeles un Turlavas pagastus.Gada laikā uz reģionālo poligonu «Pentuļi» vidēji tiek aizvestas 25000 t atkritumu.Reģionā sadzīves atkritumu savākšanu veic divi apsaimniekotāji.
Avots: Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013.–2020.gadam (apstiprināts ar MK 21.03.2013. rīkojumu Nr.100) 13.lp
Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģions
1Slide2
Investīcijas sadzīves atkritumu apsaimniekošanā
Kopš 2000.gada atkritumu apsaimniekošanas nozarē ieguldīts vairāk kā 200 milj. EUR.Šobrīd visi atkritumu apsaimniekošanas reģioni ir aprīkoti ar modernām tehnoloģiskām iekārtām (gan poligonos, gan ārpus tiem), kas ļauj sašķirot atkritumus atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā izvirzītajiem mērķiem .2Slide3
Atkritumu apsaimniekošanas
infrastruktūra Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģionāPSIA «Ventspils labiekārtošanas kombināts» realizētie projektiCieto sadzīves atkritumu apsaimniekošana Ventspils reģionā (ISPA, 1998-2004)
Finansējums: ~6 milj. EUR, t.sk. KF 3 milj. EUR
Poligona «Pentuļi» infrastruktūras pilnveidošana
(KF, 2011-2013)Finansējums: ~7 milj. EUR, t.sk. KF 5
milj.
EUR
Privāto uzņēmēju realizētie projekti
Sadzīves atkritumu šķirošanas centra izveide
(KF, 2011- 2013)Finansējums: ~2 milj. EUR, t.sk. KF 1 milj. EUR
3Slide4
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna galvenie mērķi
nodrošināt atkritumu kā resursu racionālu izmantošanu;nodrošināt, ka radītie atkritumi nav bīstami vai arī tie rada nelielu risku videi un cilvēku veselībai, atkritumi pēc iespējas tiek atgriezti atpakaļ ekonomiskajā apritē, it īpaši izmantojot pārstrādi, vai arī tiek atgriezti vidē (piemēram, komposts), un, ka atkritumi tiek pārstrādāti pēc iespējas tuvāk to rašanās vietām;nodrošināt apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanu un atkritumu apglabāšanu cilvēku veselībai un videi drošā veidā.
4Slide5
Poligonos ievestais atkritumu apjoms (t) pa reģioniem
5Slide6
ES Direktīva un Atkritumu apsaimniekošanas
valsts plānsDirektīva 2008/98/EK. Sagatavot otrreizējai izmantošanai un pārstrādāt vismaz 50% mājsaimniecības atkritumu Termiņš 2019. gada 31.decembrisUz 31.12.2012ES 42%, Latvijā tikai 16% *A
tkritumu apsaimniekošanas valsts plāns nosaka, ka Atkritumu sadedzināšanai, tos reģenerējot, un arī kurināmā̄ iegūšanai no atkritumiem ir ievērojama loma, lai nodrošinātu plānā un direktīvās noteiktos rezultatīvos rādītājus.
Izvirzīto rezultātu sasniegšana ir apdraudēta, kas valstij draud ar sankcijām par direktīvās noteikto mērķu neizpildi, tomēr neskatoties uz to vēl joprojām tiek pieļauta subsidētu atkritumu ievešana Latvijas teritorijā.
Avoti:* “ Atkritumu apsaimniekošanā trūkst stingras politikas”- Dienas Bizness 20.02.2015
6Slide7
Subsidēto atkritumu ievešana
ES dalībvalstīm 2012. gadā NAIK (no atkritumiem iegūts kurināmais) ievests 122 564 t apmērā, bet 2013. gadā – 102 147 t apmērā*. Lielākā importētājvalsts - Lielbritānija.Rezultātā liela daļa no LR teritorijā reģenerācijai sagatavotajiem atkritumiem nav iespējams nodot reģenerācijai, to nekonkurētspējas dēļ.
Tas skaidrojams ar atšķirīgajām Dabas resursa nodokļu (DRN) likmēm ES dalībvalstīs.
DRN nodokļa maksājums Latvijā
EUR 12/t DRN nodokļa maksājumi
Lielbritānijā**
:
01.04.11 –
EUR 75
/t
01.04.12 – EUR 86/t01.04.13 – EUR 97/t01.04.14 – EUR 108/tAvoti
:* http://www.meteo.lv/fs/CKFinderJava/userfiles/files/Vide/Atkritumi/statistika/3-A%20parskats_2013_12_07_2014.pdf **
http://www.politics.co.uk/reference/landfill-tax7Slide8
Dabas resursa nodokļa likmes ES 2011
8Slide9
Nepieciešamā rīcība
Veikt darbības, lai novērstu situāciju, ka LR radītos un sašķirotos atkritumus nav iespējams realizēt subsidēto atkritumu importa dēļ, tai skaitā:Radīt papildus jaunas atkritumu reģenerācijas (sadedzināšanas) iekārtas visos atkritumu apsaimniekošanas reģionos.9Slide10
Kāpēc katrā reģionā?
NAIK – ir ļoti viegls materiāls 1 m3 svars 0,15 – 0,18 ttransportēšanas izmaksas uz 100 km sastāda 7-9 eur/t, jeb 23 -26% no kopējām
izmaksāmražošanas izmaksas 24 -26 EUR/t Valsts
atkritumu apsaimniekošanas plānā ir
precīzi definēts, ka atkritumi tiek pārstrādāti pēc iespējas tuvāk to rašanās
vietām
. Šis princips ir pielietots veidojot atkritumu noglabāšanas poligonus un šis princps būtu jāievēro uzstādot jaunas atkritumu reģenerāijas (sadedzināšnas) iekārtas.
Valsts
energoefektivitātes
rīcības plāns 2014. – 2016. gadam secina, ka lielākais potenciāls enerģijas
ietaupījumam pastāv ēku siltumapgādes un transporta
sektorā. 10Slide11
ES FONDI
4.3.1.SAM: veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē. (Kopējais KF finansējums – 53 194 494 EUR) 5.2.1.SAM: veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju. (Kopējais KF finansējums – 41 342 252 EUR) 5.2.1.1. atkritumu dalītās savākšanas sistēmas attīstība 5 478 088 EUR5.2.1.2. atkritumu pārstrādes un reģenerācijas veicināšana 35 864 164 EUR .Ierosinām papildināt darbību loku specifiskā atbalsta mērķa Nr. 5.2.1.2. ietvaros ar atbalstu atkritumu reģenerācijas jaudu ierīkošanai.
VARAM komentārs (08.2014) - Iebildums nav ņemts vērā, jo pārstrādes un reģenerācijas jaudas netiks veidotas katrā atkritumu apsaimniekošanas reģionā tāpēc, ka tas nav ekonomiski pamatoti. Pārstrādes un reģenerācijas jaudas būvējot un uzstādot, jārēķinās ar pietiekami konstantām un lielām atkritumu plūsmām, lai attiecīgā pārstrāde būtu nodrošināta valstī. Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu un Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2013.-2020.gadam, pašvaldību atbildībā nav atkritumu pārstrāde un reģenerācija. Atkritumu pārstrādes attīstība
ir jāvērtē saražotās produkcijas un izejvielu piedāvājuma-pieprasījuma tirgus kontekstā. Minētā darbība nav iekļaujama šajā aktivitātē, bet gan SAM 4.3.1.
aktivitātē.Lūdzam nekavējoties uzsākt tirgus izpēti, lai pēc iespējas ātrāk veicinātu jaunu reģenerācijas jaudu ierīkošanu.
11Slide12
Darbības programma “Izaugsme un
nodarbinātība” 5.2.1.SAM: veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju. SAM paredz atkritumu saimniecības
attīstību, ieguldot investīcijas dalītas atkritumu
vākšanas sistēmas attīstībā, atdalot
pārstrādājamo iepakojumu, kā arī veicinot
atkritumu
apstrādes
un
pārstrādes jaudas palielināšanu Latvijā un no atkritumiem iegūtā kurināmā ražošanu un tā turpmāku izmantošanu enerģijas
ražošanai. 12Slide13
Rezultāta rādītājs
13Slide14
Dabas resursu nodoklis
2. Veikt izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā nosakot kārtību “Piesārņotājs maksā”. DRN jāmaksā par radīto atkritumu daudzumu neatkarīgi no tā kādas darbības ar atkritumiem tiks veiktas turpmāk. Rezultātā jānodrošina, ka DRN iekasētā nauda kalpo likuma mērķu sasniegšanai. 14Slide15
Atkritumu reģenerācija
— jebkura darbība, kuras galvenais rezultāts ir atkritumu lietderīga izmantošana ražošanas procesos vai tautsaimniecībā, aizstājot ar tiem citus
materiālus, kuri būtu izmantoti attiecīgajai
darbībai, vai atkritumu sagatavošana šādai
izmantošanai;15