VAKARA SARUNA KALVĒ RAIŅA - PowerPoint Presentation

Slide1

VAKARA SARUNA KALVĒ RAIŅA LUGU TĒLI-SENO ROTU NESĒJI

Slide2

Kur es esmu?- Tā jau ir atkal mana dārgā dzimtene! Es dzirdu dziedam nebēdīgas dziesmas... vāci ir sākuši nākt, bet vēl latvji ir brīvi... Tur ceļas senā, brīvā latviešu pils-

Slide3

Raiņa atgriešanāsPēc gariem trimdas gadiem, Rainis un Aspazija atgriežās dzimtenē 1920.gadā. Visa latviešu sabiedrība ar sajūsmu sagaida leģendāros dzejniekus, brīvības vārda paudējus.

Slide4

Slide5

1920. gadā Smiļģis atgriežas Latvijā un tā paša gada 19. nov. dibina Dailes teātri. Dailes teātra pirmā izrāde ir Raiņa lugas "Indulis un Ārija" iestudējums. Smiļģis inscinējis lielākās Raiņa lugas- Raiņa "Uguns un nakts", "Indulis un Ārija" (1921, 1947), "Spēlēju, dancoju" (1926, 1956), "Pūt, vējiņi" (1929, 1955), "Jāzeps un viņa brāļi" (1930). Līdz 1940. gadam viņš pats ir galveno vīriešu lomu telotājs. Smiļģa studijās aktieru meistarību apguvuši daudzi izcili latviešu aktieri. Izrāžu veidošanā režisoram bija nepieciešami arī mūzikas un glezniecības mākslu meistari.

Slide6

«Viss notika fascinējošās Smiļģa personības ietekmē, pat viņa cilvēciskie vaibsti un īpašības manī inducējušās»- tā saka

Marģeris Zariņškomponists, Dailes teātra muzikālās daļas vadītajs no 1940. līdz 1950. gadam.

Komponējis mūziku ap 50 lugām. 1950.g. Smiļģis sacījis Marģerim: «Tev nu jālido līdzi kaijām, varbūt no tevis iznāks kaut kas līdzīgs kaijeniekam /Čaikovskim/, varbūt arī ne... Bet man vajadzīgs konsultants, kas nāks man līdzi pa valzivju ceļu. Au revoir! Pasauc Induli

!

Slide7

1942. g. Dailes teātra orķestrī 24 gadu vecumā sāk strādāt Latv.ijas Valsts konservatorijas ērģeļu un komp. teorijas klases audzēknis Indulis Kalniņš (kopš 1947. gada orķestra koncertmeistars, bet no 1951. līdz 1973. gadam

Dailes teātra muzikālās daļas vadītājs).

Slide8

Indulis Kalniņš ar sievu Miraldu un dēlu Daumantu 1947. gadā

Slide9

Pēteris Pētersons saka par Induļa Kalniņa dailŗadi: «Pūt, vējiņi!», «Indulis un Ārija», «Iļja Muromietis», «Spēlēju, dancoju», «Uguns un nakts» - visas pēdējo 20 gadu Raiņa izrādes Dailes teātrī, dziesmas ar Raiņa tekstiem ir Induļa Kalniņa dominante viņa teātra mūzikā. Tā ir arī galvenais viņa sadarbes posms ar Eduardu Smiļģi.

Slide10

Scenogrāfs un ilustrātorsĢirts Vilks. No 1944. g. līdz 1968. g. bijis mākslinieks Dailes teātrī. Ir

vairāk nekā 150

teātra izrāžu scenogrāfijas autors.

Slide11

Ģirts Vilks:

„Nesenajā pagātnē, kad mūsu skatuves mākslā bija ieviesusies naturālistiska pelēcība, Smiļģis, kam tuva kāpināta izteiksme, romantiska trauksme, nezināja, ko darīt. Viņam bija skumji iet uz teātri, viņš tur jutās lieks...

Smiļģis ir vienīgais režisors, kas pazīst skatuvi un skatuves tehniku labāk par katru gleznotāju. Smiļģis neuzskata dekorācijas par izrādes f o n u, bet par organisku un nepieciešamu, dinamisku izrādes s a s t ā v d a ļ u. Dekoratīvā ietērpa dramatiskajai izteiksmei jābūt tikpat spēcīgai kā aktieru, mūzikas utt., ja ne vēl izteiksmīgākai. Skatītājs ne mirkli nedrīkst aizmirst, ka viņš ir teātrī, bet nevis uz ielas. Ļoti lielu nozīmi Smiļģis piešķir k o s t ī m a m, tam atkal jābūt ne tik daudz etnogrāfiskam uzskatāmības līdzeklim – vēsturiski pareizam mācību priekšmetam, cik dramatiskās izteiksmes un izrādes formas kāpinātam, apzinīgi un mērķtiecīgi virzītam un smalki apsvērtam, tikai attiecīgai izrādei nepieciešamam un vajadzīgam faktoram.

/.../

Smiļģis mīl jaunību, drosmi, neparastību, izteiksmes spilgtumu, pat pārgalvību. /.../ bieži vien gleznotājs, vēl samērā jauns cilvēks, iepretim Smiļģa fantāzijām ir kā apdomīgs vecis, kas vienmēr jautā: kā to varēs, kā tas iznāks, vai to drīkst, ko ļaudis teiks? /.../ Viņa palīgi – gleznotāji, komponisti, režisori – vienmēr ir jauni cilvēki vai vismaz tādi, kas jauni jūtas, jo citādi jau Smiļģim nevar tikt līdzi! Viņš ir mūžīgs trauksmains nemiernieks, revolucionārs mākslā, un jādomā, ka tāpēc nav no administrējošām priekšniecībām nekad bijis sevišķi cienīts un iemīļots.”

Slide12

Ģ. Vilka ilustrētā tautasdziesmu izlase bērniem

Slide13

Lāčplēša pirmais varoņdarbs - grāmatas ilustrācija

Slide14

Lāčplēša tēlsLāčplēsis, kādu to atpazīstam vēl šodien, ir Ģirta Vilka radīts Raiņa lugas «Uguns un nakts» iestudējumam un ilustrācijām A.Pumpura eposam «Lāčplēsis»

Slide15

Lugas «Uguns un nakts» tēli

Slide16

Artūrs FilipsonsLāčplēša lomas atveidotājs «Uguns un nakts» 1947. gada iestudējumā

Slide17

Lilita Bērziņa - Spīdola

Slide18

Mainošā, mainies uz skaidrību!

Slide19

Rainis rotā SpīdoluRomu mēs tev atvedam-

Būs tev vainags galvā,Vēl ikviens pa

pilsātamBūs tev saktas balvā!Dēļ tavu acu liesmāmMēs jūras pārpeldam,

Caur bangām un caur briemām

Tās redzam spīgojam!

(Jaunekļu- aizbraucēju dziesma)

Slide20

Ģirta Vilka meti Raiņa lugai «Iļja Muromietis»

Slide21

Induļa Kalniņa manuskripts dziesmai no Raiņa lugas «Iļja Muromietis»

Slide22

Spēlēju, dancojuMūzika Raiņa traģēdijai «Spēlēju, dancoju» ir neapšaubāms Induļa Kalniņa šedevrs, arī viņa virsotne (līdz ar dažiem koriem izrādei «Uguns un nakts») P. Pētrsons

Slide23

Tots- Harijs Liepiņš

Slide24

Pie siržu kalēja

Slide25

Treju mūžu mana dziesma

Slide26

Slide27

Pirmo reizi savu seno rotu precīzus atdarinājumus latviešu tauta ieraudzīja 1974. g. uzņemtajā filmā «Pūt, vējiņi!»

Slide28

Slide29

Slide30

Slide31

Mans tēvs komponists Indulis Kalniņš strādāja Dailes teātrī. Viņš ņēma mani, vēl mazu puiku, līdzi uz izrādēm. Tā es daudzkārt noskatījos Eduarda Smiļģa veidotos Raiņa lugu iestudējumus. Smiļģis bija Raiņa ideju nesējs. Mans tēvs tās pārņēma no Smiļģa un pieļauju, ka tādā ceļā arī manā apziņā nokļuva kaut kas no „ revolucionārā romantiķa” brīvdomības

.Daumants Kalniņš, «Seno rotu kalve», Rīgā, 2007. g.

Slide32

Pats jūtos, kā pasakas varonis, kam 3 reizes vainags jāapnes ap kalnu, lai pili paceltu virszemē

Slide33

Slide34