Teiksma Kalniņa Mērķisnoskaidrot dažādus viedokļus par globālo sasilšanu Kompetences pamataatpazīt problēmas nozīmīgumu caurvijupamato viedokļu atšķirību vērtības un tikumiformulē savu viedokli ID: 796949
Download The PPT/PDF document "Ekoloģija-ētika un globālā sasilšan..." is the property of its rightful owner. Permission is granted to download and print the materials on this web site for personal, non-commercial use only, and to display it on your personal computer provided you do not modify the materials and that you retain all copyright notices contained in the materials. By downloading content from our website, you accept the terms of this agreement.
Slide1
Ekoloģija-ētika un globālā sasilšana
Teiksma
Kalniņa
Slide2Mērķis-noskaidrot dažādus viedokļus par globālo sasilšanu
Kompetences- pamata-atpazīt problēmas nozīmīgumu;
caurviju-pamato viedokļu atšķirību;
vērtības un tikumi-formulē savu viedokli
Kritēriji-vai veikta izziņas darbība
-vai veikta patstāvīga darbība
-vai pielietota kritiskā domāšana
Īsteno, secina-nobeigumā
Slide3Pretruna
-cilvēki arvien vairāk piesārņo dabu, veicinot globālo sasilšanu
-ir starptautiskās vienošanās, lai mazinātu globālās sasilšanas sekas
Slide4Ekoloģija
Pirmoreiz cilvēces vēsturē problemātiskas ir cilvēciskās sugas pastāvēšana-ozona caurumi, ledāju kušana, sarūk dabas resursi-ūdens, gaiss, vide, ainava, derīgie izrakteņi-nafta u.c.
Pieaug risku iespējas ilgtermiņā-okeāna līmeņa celšanās, cilvēks attālinās no dabas , ciešs no slimībām, ko paši izraisa-alerģijas, vēzis
Dzīve kļūst problemātiska-globālā sasilšana jārisina steidzami-mainās klimats, novirzās siltā Ziemeļatlantijas straume
Slide5Morāle-piesārņojot dabu mainās klimats un notiek globālā sasilšana
Tikumība-ir sekas, ko redzam jau tagad.
1.viedoklis-skolotāju viedoklis -Gunta
Kalvāne
, Andris
Ģermanis
, Zaiga
Tenisone
, Kristīne Auziņa, Karīna
Sčastnaja
, Anita Vaivode, Vita Ozola. 2016.
2.viedoklis-Māris Kļaviņš, Dagnija Blumberga, Ieva
Bruņiniece
, Agrita
Briede
, Gunta
Grišule
, Andris
Andrušaitis
, Kristīne Āboliņa-2008
3.viedoklis-Klimata mainība
Latvijā.valsts
pētījumu programma
Kalme,Juris
Aigars, Uldis
Bethers
, Ieva
Bruņiniece,Guntis
Eberhards
, Anda Ikauniece, Viesturs Jansons, Jānis
Lapinskis
, Juris
Seņkovs
, Gunta Sproģe2009
4.viedoklis-noslēguma konferences deklarācija 25.05.2016
5.viedoklis-Māris
Kļaviņš,Dagnija
Blumberga, Jānis
Brizga,Agrita
Briede,Džineta
Dimante
, Gunta
Kalvāne
, Viesturs
Melecis
, Ilze Prūse, Zane
Vincēviča
Gaile, Jānis Zaļoksnis-2016
Slide61.viedoklis
Klimats mainās. Tas ir fakts. Un tas nav ne labi, ne slikti. Tas tā vienkārši ir! Mums, savukārt, jāmēģina izzināt klimata mainības procesus, iespēju robežās izprast un pielāgoties jeb adaptēties.(3lpp. Klimata valoda, 2008)
https://languageofclimate.files.wordpress.com/2016/04/prezentc481cija-klimats_ietekmejosiefaktori_materialsskolotajiem.pdf
Slide7Slide8Slide9Klimats ir ilggadējs (parasti 30 gadu vidējais) laika apstākļu režīms, kas veidojas Saules radiācijas, Zemes virsmas rakstura un ar to saistīto atmosfēras cirkulācijas procesu rezultātā.
https://www.youtube.com/watch?v=cBdxDFpDp_k
https://climate.nasa.gov/
Slide10Slide11Slide12Slide13Slide14Slide15Spēles-nodarbība 90lpp.-Latvijas klimata rekordi.
Pavasara iestāšanos nosaka pēc dažādām pazīmēm:
Astronomiskais pavasaris — to nosaka saules stāvoklis;
Klimatiskais pavasaris — vidējā diennakts gaisa temperatūra stabili paaugstinās virs 0 °C;
Sinoptiskais pavasaris — mainās atmosfēras procesi, vairāk valda kontinentālas gaisa masas, anticikloni;
Fenoloģiskais
pavasaris — atlido gājputni, uzzied vizbulītes u.c.
Martā valdošie ir D, DR vēji. Mēneša vidējā gaisa temperatūra ir no −2,0, −3,0 °C Latvijas austrumu daļā līdz −0,4, −0,7 °C rietumu piekrastē. Vidēji 12—15 dienas ir ar nokrišņiem, to mēneša summa 25–40 mm, 40—50% nokrišņu ir sniegs, 15—20% lietus, 30—40 ir jaukti nokrišņi. Tomēr ilgstoši (2—3 nedēļas pēc kārtas) var turpināties sauss un saulains laiks. Gaisa relatīvais mitrums parasti nepārsniedz 50—60%
Slide162.viedoklis
Cilvēku darbība-ražošana, lai apmierinātu patērētājsabiedrības vēlmes,-ietekmē ne vairs tikai mūsu tuvāko apkārtni, bet visu Zemi un pasaules dabas sistēmu.
Ozona slāņa noārdīšanās, tropisko lietus mežu platības samazināšanās, neskaitāmu augu un dzīvnieku sugu izzušana ir mūsu izvēlētā dzīvesveida sekas.
Slide17Klimata izmaiņas ir daļēji dabisks process, taču, nenoliedzami,
Cilvēku rīcības dēļ pasaule mainās.
Dabas vērotāji teic, ka arvien mazāk var uzticēties gadsimtiem ilgi krātajām zināšanām par laika paredzēšanu, jo situācija mainās ļoti strauji.
Dabas dinamikā ir līdzsvars, un attīstībā ir līdzsvars. Var teikt, ka arī cilvēces pašradītajam riskam pretī otrā svaru kausā noteiktā līdzsvarā ir zināšanas par procesiem un to iespējamām sekām.
Izvēle ir atbildībā, vai saasinām risku, vai veidosim līdzsvaru.(8lpp .Klimata mainība un globālā sasilšana 2008)
Slide18Slide19Slide20Slide213.viedoklis
Novērotās un prognozētās klimata izmaiņas Latvijā.
Apskatītas pēdējos 50-150 gados novērotās klimata pārmaiņas Latvijas ūdens vidē-temperatūras izmaiņas, nokrišņi, plūdi, kā arī procesi iekšējos ūdeņos, Baltijas jūrā un tās piekrastē.
Latvijas klimata mainības iezīmes uzliek zināmu atbildību attīstības plānošanā un saimniecības jomu pārvaldīšanā-ir iespēja izvēlēties konkrētus rīcības virzienus.(6lpp.,Klimata mainība Latvijā, 2009)
Slide22Slide23Slide24Slide25Slide26Slide27Slide284.viedoklis
Vidējā gaisa temperatūra Latvijā pieaugusi par 6 grādiem C; Rīgā par 1,3 grādiem C
Siltumnīcefektu izraisošā CO2 koncentrācija turpina pieaugt
Nokrišņu daudzums pieaudzis par 2% sākumā tagad 40%
Reģistrētas lielākas vēja brāzmas līdz 48m/s
Sekas skar lauksaimniecību, mežsaimniecību, zvejniecību, atpūtas un tūrisma nozari, enerģētiku, pārtikas rūpniecību, medicīnisko aprūpi. Klimata mainība var ietekmēt ikvienu.
Slide29Tiek prognozēts
30% augu un dzīvnieku sugu nespēs pielāgoties temperatūras pieaugumam
Izplatās mājdzīvnieku un kultūraugu slimību ierosinātāju un parazītu migrācija-tas var iznīcināt rīsus, kviešus vai kukurūzu.
Baltijas jūras mežos iespējama platlapju koku īpatsvara palielināšanos. Varētu izplatīties lapegles.
Slide30Slide31Slide32Slide33Slide34Slide35Slide365. viedoklis
Zemes klimats mainās. Daudzas ģimenes un kopienas pasaulē cieš no negatīvām klimata pārmaiņām un ir spiestas pamest savas mājas.
Klimata pārmaiņu ietekmē sarūk dabas resursi, piemēram, pieeja dzeramajam ūdenim kļūst arvien ierobežotāka.
“Klimata bēglis” ir persona, kura ir spiesta pamest savas mājas klimata pārmaiņu un globālās sasilšanas ietekmē.
Slide37Slide38Slide39Slide40Slide41Slide42Slide43Slide44Slide45Slide46Slide47Slide48Slide49Slide50Slide51Slide52Slide53Mani secinājumi.
Pretruna ir ļoti aktuāla-cilvēki arvien vairāk piesārņo dabu, veicinot globālo sasilšanu
-ir starptautiskās vienošanās, lai mazinātu globālās sasilšanas sekas
5 viedokļi-zinātniskie un pašu novērojumi liecina par klimata maiņu piesārņojuma rezultātā.
Mainās cilvēku veiktie laika apstākļu novērojumi
Slide54http://www2.meteo.lv/klimatariks/
1.viedoklis-skolotāju viedoklis -Gunta
Kalvāne
, Andris
Ģermanis
, Zaiga
Tenisone
, Kristīne Auziņa, Karīna
Sčastnaja
, Anita Vaivode, Vita Ozola. 2016.
2.viedoklis-Māris Kļaviņš, Dagnija Blumberga, Ieva
Bruņiniece
, Agrita
Briede
, Gunta
Grišule
, Andris
Andrušaitis
, Kristīne Āboliņa-2008
3.viedoklis-Klimata mainība
Latvijā.valsts
pētījumu programma
Kalme,Juris
Aigars, Uldis
Bethers
, Ieva
Bruņiniece,Guntis
Eberhards
, Anda Ikauniece, Viesturs Jansons, Jānis
Lapinskis
, Juris
Seņkovs
, Gunta Sproģe2009
4.viedoklis-noslēguma konferences deklarācija 25.05.2016
5.viedoklis-Māris
Kļaviņš,Dagnija
Blumberga, Jānis
Brizga,Agrita
Briede,Džineta
Dimante
, Gunta
Kalvāne
, Viesturs
Melecis
, Ilze Prūse, Zane
Vincēviča
Gaile, Jānis Zaļoksnis-2016
Slide55Meteoroloģiskos novērojumus LVĢMC veic
33 novērojumu stacijās
(~1 stacija uz 1500km
2
), kas stacionāri izvietotas visā Latvijas teritorijā. Staciju izvietojums ir optimāls, lai pietiekami detalizēti raksturotu Latvijas laika apstākļus un klimatu. Izvietojuma blīvumu regulē starptautiski normatīvi.
Slide56https://www.meteolapa.lv/raksti/2500/laika-apstaklu-prognozesana
Ja rudenī daudz miglas - ziemā būs daudz sniega.
10 novembris - Mārtiņi. Mārtiņš taisa tiltus, Katrīna ārda. Pa
mārtiņiem
salst, pa Katrīnām (25. novembris) kūst.
Ja Mārtiņos zosis iet pa ledu - Ziemassvētkos tās peldēs pa ūdeni
Ja
mārtiņi
miglaini - būs silta un mīksta ziema.
Ja ap
Mārtiņem
ir skaidra mēness nakts - būs skaidrs siena laiks.
Ja ap
Māriniem
kokos vēl zaļas lapas - nākamajā gadā to būs maz Vasarsvētkos.
Slide57https://www.youtube.com/watch?v=6pkRrW5x2DQ